PAR SEVI

Esmu ilgus gadus pēc labākās sirdsapziņas devusi savu ieguldījumu mežkopības un dabas aizsardzības jomā. Saka, ka dzīvē palaikam vajag kaut ko radikāli mainīt.

Esmu tā izdarījusi. Šobrīd, pateicoties intuīcijai, daudzām zīmēm un savai jogas skolotājai Tijai, esmu nonākusi pie apjautas, ka man jānodod tālāk sava un manu skolotāju pieredze dabiskās redzes atjaunošanā. Latvijā šī lieta nav populāra, tai pat laikā ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Anglijā, Holandē un vēl šur tur Eiropā tas nav nekas jauns, un tur darbojas simtiem dabiskās redzes skolotāju. Domāju, ka arī mums pienācis laiks pašiem parūpēties par savu redzi.

Kad biju maza meitene, mana māsa – priekšzīmīga skolniece un čakla lasītāja – sāka lietot brilles. Es biju kustīgs bērns un nevarēju iedomāties, kā ar brillēm vispār iespējams sadzīvot – tās nospiež degunu, var nokrist, rāpjoties kokos, ziemā, ieejot telpā, nosvīst, bet pāri visam – kā tas izskatās! Manā bērnībā briļļainīšus apsmēja, jo brilles jau netika izgatavotas īpaši skaistas. To es negribēju piedzīvot, tāpēc ļoti noteikti iegalvoju sev – man brilles nekad nebūs! Tolaik, protams, neko nezināju par apgalvojumu spēku, bet intuitīvi biju to ieprogrammējusi sev uz mūžu. Brilles nelietoju joprojām, jo esmu spējusi ik pa laikam redzi atjaunot, kad tā „sašūpojusies”.

Agrāk mana vienīgā padomdevēja bija 1992.gadā „Avotā” izdotā Margaretas Korbetas „Rokasgrāmata ātrai redzes uzlabošanai”, kuru man uzdāvināja (nez kāpēc, gan?) Rūdis – teicams amatnieks ar ļoti labu redzi., jau ļoti cienījamos gados. Latviski izdota vēl viena grāmata – M.Norbekova „Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no brillēm” (2004, Vieda). Tagad jau esmu izlasījusi daudz grāmatu, kas sniedz ne tikai pamācības, kā ar savām acīm darboties, lai atjaunotu dabisku redzi, bet apraksta arī fantastiskus, reālus redzes atgūšanas gadījumus, kas liecina par metodes iedarbīgumu.

Esmu arī ieguvusi Denveras (ASV, Kolorado štats) Grega Marša Labākas redzes centra Dabiskas redzes skolotājas sertifikātu.

Visā šajā informācijā vēlos dalīties ar tevi. Pat, ja tev vēl pagaidām nav redzes problēmu, ir vērts uzzināt, kāpēc redze mēdz pasliktināties, kā arī apgūt pareizus skatīšanās paradumus, lai līdz šīm problēmām nemaz nenonāktu. Īpaši svarīgi būtu pievērst uzmanību saviem bērniem un mazbērniem, kas nereti sabojā redzi tieši pirmajos skolas gados. Redzes pasliktināšanās nav ne iedzimta, ne neizbēgama – ir tikai jāzina, kā savas acis pareizi lietot un kā tās regulāri atpūtināt.