M. Norbekovs „Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm”
Grāmata latviešu valodā, izdota 2004.g. izdevniecībā Vieda.
M.Norbekovs ir uzbeku tautības veselības atjaunošanas skolotājs, kas, dienot padomju armijā, smagi cieta no „dedovščinas” un bija jau „norakstīts” bezcerīgā veselības stāvokļa dēļ. Tomēr viņš, atriebības vēlmju vadīts, pilnībā atguva veselību, ieguva milzīgu pieredzi un izstrādāja veselības atgūšanas metodiku (tai skaitā arī redzei), ar kuras palīdzību ļoti daudzi cilvēki atguvuši veselību. Norbekova institūta speciālisti vada apmācības seminārus daudzās bijušās PSRS valstīs, arī Latvijā.
Grāmata nav tikai par redzi vien, un tā ir uzrakstīta ļoti savdabībā, skarbā, es teiktu – pat parupjā stilā, bet mums – bijušajiem padomju pilsoņiem, šis stils nav svešs. Reizēm tieši tā arī vajag pateikt – izpildīt bez ierunām un apspriešanas! Grāmata ietver ļoti daudz interesantas informācijas par brīnišķīgiem atveseļošanās gadījumiem.
Esmu pati izgājusi šādu 10 dienu apmācības kursu un pārliecinājusies, ka Norbekova metode tiešām spēcīgi iedarbojas uz ķermeņa veselības stāvokli. Atsevišķi cilvēki grupā piedzīvoja fantastiskas pārvērtības, citi izauga par vairākiem centimetriem, jo atjaunojās starpskriemeļu diski. Mana problēma – dzirdes zudums šai metodei gan nepakļāvās.
Man nav informācijas par to, kā citiem grupā uzlabojās redze (grupa bija liela un komunikācija notika krievu valodā), bet kādam man pazīstamam cilvēkam šo desmit dienu laikā redze uzlabojās par pāris dioptrijām, viņš pat palūdza acu ārstam izrakstīt vājākas brilles (varat iedomāties, ko viņam nācās noklausīties…), bet, tā kā viņš pēc tam neturpināja regulāri vingrināties, „redze aizgāja atpakaļ”.
Tagad, kad esmu iepazinusies ar daudzu dabiskās redzes skolotāju pieredzi, saprotu, ka Norbekova metode iemāca fiziskos vingrinājumus, gan arī spēju attīstīt sevī pārliecību par labu redzi, bet nesniedz ieteikumus pareiziem skatīšanās paradumiem ikdienā un neaicina arī analizēt savu dzīvi, atrodot konkrētos emocionālos redzes pasliktināšanās iemeslus. Manuprāt, abas šīs lietas ir ļoti būtiskas, un bez tām saglabāt atjaunoto dabisko redzi nav iespējams. Tās iekļautas Grega Marša programmā, kuru esmu pati apguvusi.
Vēl gribu piebilst, ka Norbekova ieteiktie acu „bolīšanas” vingrinājumi sākumā veicami ļoti uzmanīgi, jo, vājas redzes gadījumos acu muskuļi ir ilgstoši uzturēti sasprindzinājumā, un tie nevar uzreiz veikt straujas, spēcīgas kustības – pārāk liela šo muskuļu piepūle tiem neierastā virzienā var izsaukt gan sāpes acīs, gan reiboni, gan pat lēcu ieplīsumus. Tāpēc ieteicams labāk vispirms iemācīties acu muskuļus atslābināt un tiki pēc tam veikt fiziskus vingrinājumus.