Ko tu zini par redzi?
Mūsu pavisam senie senči bija mednieki, un viņiem bija vajadzīga asa redze, lai tālumā pamanītu zvēru, kas varēja būt gan kārotais medījums, gan bīstams ienaidnieks. Redze tuvumā tolaik bija mazāk nepieciešama. Lasīt cilvēks iemācījās daudz vēlāk, un tad arī parādījās redzes problēmas – sīkās, parasti samērā nekvalitatīvās drukas izlasīšana prasīja milzu piepūli, kuras rezultātā acu muskuļi vairs nespēja atbrīvoties no sasprindzinājuma un neļāva acs ābolam atgriezties normālā formā, lai pielāgotos redzēšanai tālumā.
Neviens īsti nezina, kurš izgudroja pirmās brilles, bet pirmais aceņu priekštecis bijusi sastingusi stikla lāse. Tās unikālo īpašību – mainīt attēla asumu pamanījis kāds stikla lējējs 1280.gadā. Pirmās lēcas bija no slīpēta kalnu kristāla – berila, no kā arī radies nosaukums „brilles”.
Pēdējo simts gadu laikā pasaulē briļļu valkātāju skaits pasaulē pieaudzis vairākkārtīgi un jau pārsniedz 50%. Attīstītajās Āzijas valstīs gandrīz katram ir brilles… Kāpēc tā? Vai tiešām ar brillēm dzīvot ir ērtāk kā bez tām? Kāpēc neko nedarām, lai dabisku redzi atjaunotu? Kāpēc uzskatām par pašsaprotamu to, ka ar gadiem redze pasliktinās?
Tāpēc, ka vienkārši neko daudz nezinām par savu acu darbību un dabiskās redzes atjaunošanas iespēju.