Ko tu zini par redzi?
Mūsu pavisam senie senči bija mednieki, un viņiem bija vajadzīga asa redze, lai tālumā pamanītu zvēru, kas varēja būt gan kārotais medījums, gan bīstams ienaidnieks. Redze tuvumā tolaik bija mazāk nepieciešama. Lasīt cilvēks iemācījās daudz vēlāk, un tad arī parādījās redzes problēmas – sīkās, parasti samērā nekvalitatīvās drukas izlasīšana prasīja milzu piepūli, kuras rezultātā acu muskuļi vairs nespēja atbrīvoties no sasprindzinājuma un neļāva acs ābolam atgriezties normālā formā, lai pielāgotos redzēšanai tālumā.
Neviens īsti nezina, kurš izgudroja pirmās brilles, bet pirmais aceņu priekštecis bijusi sastingusi stikla lāse. Tās unikālo īpašību – mainīt attēla asumu pamanījis kāds stikla lējējs 1280.gadā. Pirmās lēcas bija no slīpēta kalnu kristāla – berila, no kā arī radies nosaukums „brilles”.
Pēdējo simts gadu laikā pasaulē briļļu valkātāju skaits pasaulē pieaudzis vairākkārtīgi un jau pārsniedz 50%. Attīstītajās Āzijas valstīs gandrīz katram ir brilles… Kāpēc tā? Vai tiešām ar brillēm dzīvot ir ērtāk kā bez tām? Kāpēc neko nedarām, lai dabisku redzi atjaunotu? Kāpēc uzskatām par pašsaprotamu to, ka ar gadiem redze pasliktinās?
Tāpēc, ka vienkārši neko daudz nezinām par savu acu darbību un dabiskās redzes atjaunošanas iespēju.
Kāpēc rodas neskaidra redze?
Vai esi pamanījis, ka ir dienas, kad redze ir mazliet skaidrāka, un dienas – kad mazliet neskaidrāka? Vai arī tā ir skaidrāka no rīta un varbūt neskaidrāka vakarā? Acīmredzami, šajos brīžos ir kas atšķirīgs. Dabiskās redzes principi apliecina, ka atšķirīga redze atspoguļo dažāda veida sasprindzinājumus mūsu acīs un smadzenēs.
Ļoti daudziem no mums ir kādas redzes problēmas. To pamatā parasti ir fizisks sasprindzinājums vai emocionāla spriedze, kas liek spēcīgajiem muskuļiem ap aci negribot savilkties un saspiest to. Ja sasprindzinājuma rezultātā acs muskuļi nevar elastīgi savilkties un arī atslābināties, lai nodrošinātu normālas acs ābola un lēcas formas izmaiņas, redze kļūst neskaidra. Vienkāršāk sakot – attēls nenonāk fokusā – tāpat kā fotoaparātam. Sekas ir tuvredzība, tālredzība, vecuma tālredzība vai citādas redzes novirzes. Ilgstošs sasprindzinājums un savilkti muskuļi mēdz bremzēt arī asinsriti, kas var novest pie citām acs problēmām. Nereti neskaidru redzi pavada arī galvassāpes un slikta pašsajūta.
Dabiskās redzes skolotāji, strādājot ar daudz un dažādiem cilvēkiem, ir secinājuši, ka redzes problēmas bieži vien sākas pēc kādas saspringtas situācijas dzīvē. Bērniem tā var būt pārcelšanās, skolas maiņa, ļoti stingrs skolotājs, vecāku šķiršanās, tuva cilvēka nāve, kā arī emocionāli un fiziski pāridarījumi. Arī pieaugušajiem redzes problēmas var sekot pēc nepatikšanām ģimenē, kāda tuvinieka nāves, laulības problēmām, darba problēmām vai arī nopietnām veselības problēmām. Redze var pasliktināties arī tad, ja kaut ko konsekventi negribam redzēt – pusaudža gados tas var būt savs ārējais izskats, vecāku nesaskaņas, drauga nodevība vai tml.
Redzi būtiski ietekmē mūsu dažādās ikdienas un ne tik ikdienišķās problēmas. Dabiskās redzes atjaunošanas metodes pamatlicējs, Ņujorkas oftalmologs V.Beitss teicis – kad mūsu prāts ir sasprindzinājumā, mēs neapzināti savelkam muskuļus, kas ietver acs ābolu un rezultātā to izspiežam no normālas formas un fokusa. Bet kad prāts atpūšas, šie muskuļi ir atbrīvoti, un acs ābols var pieņemt savu īsto formu un fokusu.
Ne tikai emocionāls stress un fizisks sasprindzinājums var izsaukt redzes pasliktināšanos. Zinātnieki secinājuši, ka 97% bērnu piedzimst ar normālu redzi, bet dzīves gaitā neviena nemudināti mēdzam apgūt nepareizus un nevēlamus skatīšanās paradumus, tādējādi veicinot vāju redzi. Mēs reti mirkšķinām acis, sekli elpojam vai pat aizturam elpu, stāvam un sēžam sakumpuši, savelkam kakla un plecu muskuļus, cenšamies kaut ko saskatīt, piemiedzot acis un sasprindzinoties – šie ir populārākie acīm nedraudzīgie paradumi.
Parasti jau pie pirmajām redzes problēmām meklējam acu ārstu, jo nezinām, ka tieši sākumā visvieglāk redzi atjaunot dabiskā ceļā. Sākam lietot brilles, pamazām pierodam pie tām un ik palaikam iegādājamies stiprākas. Mums pat prātā neienāk, ka brilles, nodrošinot skaidru redzi, vienlaicīgi turpina uzturēt acu muskuļu sasprindzinājumu tādā stāvoklī, kāds bija, kad acu ārsts izrakstīja brilles. Brilles netiek izrakstītas, lai redzi uzlabotu, bet lai ietekmētu un koriģētu neskaidru redzi.
Esam pieraduši, ka ārsta izrakstītās zāles parasti uzlabo slimnieka stāvokli, un tad zāļu devu var samazināt. Ar brillēm ir otrādi – jo ilgāk tās lietojam, jo stiprākas tās tiek izrakstītas. V.Beitss izpētījis – jo ilgāk valkājam brilles, jo vairāk iesakņojas paradums sasprindzināties. Viņš iebilst pret uzskatu, ka pat ja brilles nedod neko labu, tās nevar nodarīt neko sliktu. Brilles uztur pastāvīgu acu muskuļu sasprindzinājumu. Piemēram, tuvredzīgam cilvēkam, kas lieto brilles, ir visu laiku jāsasprindzinās, lai acs ābolu pietiekami pagarinātu atbilstoši izrakstītajām brillēm, bet tālredzīgam – jānodrošina acs ābola pastāvīga uzturēšana saplacinātā veidā. Tas nav dabisks stāvoklis, un valkājot brilles acs ābolam vairs nav iespējas atslābināties.
Kas ir dabiskās redzes atjaunošana?
Dabiskās redzes atjaunošana ir ceļš atpakaļ uz dabisku redzi – bez zālēm un bez ķirurģiskas iejaukšanās. Tā nav medicīniska pieeja, tā nav arī ne mistika, ne buršanās. Tā drīzāk līdzinās jogai vai meditācijai un nodrošina patīkamu ceļu atpakaļ pie sava prāta un acu dzīvīgākas lietošanas. Tas ir process, kurā ļaujam aiziet vecajam paradumam „mēģināt saskatīt”, aizvietojot to ar vieglas, pārliecinātas redzes sajūtu. Ar šo pieeju dabiskās redzes skolotāji nevis izārstē redzi, bet iemāca katram pašam atgūt dabisku redzi un ikdienā pielietot pareizus skatīšanās paradumus.
Dabiskās redzes atjaunošanas metodes pamatlicējs, Ņujorkas acu ārsts V.Beitss ir devis iespēju atjaunot redzi tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Viņš izaudzinājis daudz skolnieku, kas joprojām pielieto šo metodi, pilnveidojuši to un izstrādājuši savas dabiskās redzes atjaunošanas programmas.
Vecākās paaudzes cilvēki atceras, ka padomju laikā skolās tika daudzināts Ļeņina sauklis – mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! Izrādās, ka V.Beitss tāpat teicis par atslābināšanos – atslābinies, atslābinies un vēlreiz atslābinies!
Iemācoties pilnīgu atslābināšanos, vienlaicīgi uzturot acu un prāta dzīvīgumu, apgūstot labas redzes paradumus un iekšējo pārliecību, ka redze pastāvīgi uzlabojas, varam patiesi atjaunot dabisko redzi un izbaudīt prieku, it kā atgriežoties bērnībā un pusaudža gados, kad redze vēl bija skaidra.
Kā dabisko redzi var atjaunot?
Cilvēki nereti domā, ka viņi var uzlabot savu redzi, iepazīstoties ar dabiskās redzes atjaunošanas koncepciju. Ir gadījies satikt cilvēkus kas saka – esmu izlasījis tik daudz grāmatu par to, kā pašam atjaunot savu veselību, bet man nekas nav palīdzējis… . Ar to vien ir par maz. Progress sākas tikai tad, kad piedzīvojam patiesu atslābinājumu savās acīs un prātā. Un tas nerodas bez darba un pārliecības.
Vispirms gribu „likt aiz auss” – ja esi izlēmis, ka patiešām gribi atjaunot dabisku redzi, tev jāapzinās, ka katru dienu būs kāds brīdis laika jāveltī savām acīm. Tiem, kas saka, ka nav laika, V.Beitss atbild – tev ir tieši tikpat daudz laika izmantot savas acis pareizi, cik daudz tev ir laika izmantot tās nepareizi.
Dabiskās redzes atjaunošanas pirmais solis ir godīga apzināšanās, ka tu gribi iet šo ceļu, pēc tam – dziļa pārliecība, ka tas ir iespējams (un kāpēc gan ne, ja tūkstošiem citu cilvēku to ir spējuši?), un beigu beigās – darbs ar sevi, tāpat kā rīta rosme, fitnesa nodarbības vai krosiņš pēc darba. Ja jau rūpējies par savu ķermeni, tad rūpējies par visām tā daļām, arī par acīm!
Dabiskās redzes atjaunošanas programmā ir virkne dažādu atslābināšanās vingrinājumu, kurus var veikt gan no rīta, gan vakarā, gan arī dienas gaitā jebkurā brīdī un vietā. Programmā ietilpst arī visādi acu trenēšanas paņēmieni ar dažādiem palīglīdzekļiem. Bet pāri visam – pareizu stājas, kustēšanās un skatīšanās paradumu apgūšana visā dienas garumā. Un galvenais – nekas netiek darīts ar piepūli un par katru cenu – dabiskā redze atjaunojas tikai tad, ja iemācāmies visu veikt ar prieku, paļaušanos un pateicību.
V.Beitsa skolniece M.Korbeta skaidro – redzei jārodas acīs tikpat viegli (bez piepūles), kā smaržai nāsīs, mūzikai ausīs, vai taustei, pirkstgaliem skarot samtu.
Praktiskās nodarbības
Ir cilvēki, kam piemīt liels gribasspēks un neatlaidība, un viņi spēj individuāli katru dienu veikt neskaitāmus vingrinājumus sava ķermeņa fiziskās un garīgās harmonijas pilnveidošanai. Mēs zinām, ka tādu cilvēku nav daudz. Nereti nākas vien atzīt, ka sevi šajā kategorijā nevaram ieskaitīt. Nebēdā! Daudzi ir atzinuši, ka visāda veida treniņi labāk izdodas tieši grupā – ne tikai tāpēc, ka pašam nekas nav jādomā, bet arī tāpēc, ka ļoti palīdz grupas kopējā enerģija un gaisotne!
Dabiskās redzes atjaunošana nav izņēmums – to var veikt arī nelielās grupās, un daudzi apgalvo, ka tieši grupas pozitīvais noskaņojums (ik palaikam taču kādam ir stāsts par skaidras redzes uzplaiksnījumu!) un redzes skolotāja padoms ir tas, kas ļoti motivē turpināt savas redzes atjaunošanu. Pēc sešu nodarbību cikla beigšanas pastāv iespēja reizi nedēļā apmeklēt redzes treniņus, lai regulāri vingrinātos un papildinātu savas zināšanas redzes atjaunošanā.
Ja esi ļoti aizņemts vai arī negribi strādāt grupā, varam vienoties par individuālām nodarbībām ar programmas Skype palīdzību.
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka dabiskās redzes atjaunošanas programma nesniedz medicīniskus padomus, tā nav uzskatāma par jebkāda acu stāvokļa vai veselības traucējumu diagnozi, recepti vai ārstēšanu. Tā ir vispārējas dabas informācija, par kuras izmantošanu jebkurš pats uzņemas atbildību, tāpēc ieteicams vienlaicīgi ar programmas apgūšanu savas redzes uzraudzību un pārbaudi uzticēt profesionālam mediķim.